Pudža Kungam Budam
San-Djego , 1988.g.

Šodien mēs nolēmām nosvinēt Budas Dajanti (Budas dzimšanas dienu). Buda iemiesojās uz šīs zemes laikā, kad viņš bija ļoti vajadzīgs. Šajā laikā mums, īpaši Indijā bija diva veida cilvēki: vieni stingri pieturējās pie rituālisma un bija ļoti disciplinēti, otri bija ļoti smagi apgrūtināti ar „pieņēmumiem” un piepildīti ar tā saucamo „uzticību Dievam”. No šo divu tipu cilvēkiem sastāvēja meklētāju (Patiesības meklētāju) kontingents. Tāpēc vajadzēja neitralizēt šos divus meklēšanas ceļus.
Budam un Mahaviram atbalstu sniedza Hanumans un Bhairava, tas ir – (eņģeļi) Gavriīls un Mihaiīls. Princips, kas Budas veidolā pieņēma savu piedzimšanu , bija skolnieka princips. Dotais princips piedzima jau agrāk divu Šrī Rāmas dēlu veidolā: viena dēla veidolā lai uzvarētu cilvēku EGO, otra dēla veidolā lai uzvarētu SuperEGO cilvēkos.
Kad Buda piedzima, viņš ieraudzīja visapkārt ciešanas. Buda uzskatīja, ka ciešanu cēlonis ir mūsu vēlmes. Viņš nonāca pie slēdziena, ka vislabāk Nirvānas stāvoklis sasniedzams, kad vēlmes izzūd. Bet kā atbrīvoties no vēlmēm ? Sēdot smiltīs, mēs varam novērot, ka smiltis nekam nepielīp. Uzberiet smiltis jebkurai lietai, tās to nesabojās. Bet ja smiltis samērcēt, tad tās pielips, bet izžūstot atkal atleks. Budas mērķis bija sasniegt tieši tādu brīvību no pieķeršanās – iemācīties dzīvot, bez vēlmēm. Tāpēc arī es saku, ka viņš bija skolnieka princips. Skolnieka princips – tas ir ceļa un metožu meklēšana, kad guru princips izpaužas kā – šo ceļu un metožu pārzināšana.
Par cik Budam vajadzēja atrast šo ceļu, viņs daudz braukāja un lasīja visas iespējamās grāmatas, tai skaitā arī Upanišādas. Pēc tam viņš saskatīja, ka cilvēki, kuri ļoti aizrāvās ar Vēdām un rituālismu, tomēr nesaņēma realizāciju. Lai gan praktiski pirmajās Vēdu rindās tiek teikts: „Ja, lasot Vēdas un izpildot visus vēdu rituālus, jūs nekļūstiet par vēdu, tas ir pašrealizētu ( vēda nozīmē „zināt”) , neiepazīstiet Dievišķo caur savu centrālo nervu sistēmu, tad jūs zaudējiet jēgu”. Lasīt Vēdas tādā gadījumā ir bezjēdzīgi. Tā viņš veica visāda veida meklēšanu.
Rezultātā viņš tāpat kā citi meklētāji, kuri mēģina arī šodien atrast patiesību, ļoti nogura. Viņš ieraudzīja, ka visa viņa meklēšana , neatlaidīgais darbs un izmisīgie pūliņi tikai nogurdināja viņu un izrādījās bezmērķīgi. Pārtraucot veltīgos patiesības meklējumus naudā, varā, mīlestībā, cilvēki sāk meklēt patiesību dažādās organizācijās, kultos, pie guru, narkotikās un alkoholā – izmēģina visus meklēšanas ceļus. Šādas meklēšanas rezultātā cilvēki novirzās vai nu pa kreisi vai pa labi.
Buda tomēr, būdams enerģisks un patiess meklētājs , varēja skaidri saskatīt, ka novirzei pa kreisi vai pa labi nav jēgas. Bet tomēr augšupeja ir iespējama, tikai jautājums, kā to veikt ?! Kas iedos realizāciju ? Izmocīts no noguruma , viņš apgūlās pie banjana koka un pēkšņi saņēma savu realizāciju: Adi Šakti to iedeva Budam.
Saņemot realizāciju , viņš saprata pieņēmumu, ego un problēmu cēloņus. Viņš secināja, ka ja cilvēki ļoti daudz lasa vai mēģina saprast Dievu caur rituālismu, viņiem attīstās EGO. Viņš arī ievēroja, ka ja cilvēkiem parādās kādas nebūt vēlmes un viņi bez mitas lūdz Dievu „Dod man to, dod man šito”, - tad viņi kļūst neprātīgi.
Tieši tas arī notiek mūsdienās šajā modernajā laikmetā. Tie, kuri ir bijuši meklētāji , meklē Dievišķo labajā un kreisajā pusē (domāti enerģijas kanāli).
Dotajā attīstības pakāpē viņi nodarbojas ar „rīta skrējienu”. Es nezinu, ko viņi vēlas sasniegt, veicot šo skriešanu aulēkšus, kā apstulbuši. Tad vēl mums ir fanātiski kristieši, fanātiski musulmaņi,- kuri karo ar visu pasauli par savu reliģiju, par savu Dievu, Muhameda Saiba , Krišnas vārdā. Rezultātā viņi uzskata, ka to reliģijas ir briesmās. Bet tā nav. Ne pravieši, ne inkarnācijas nav nekādās briesmās. Neviena reliģija, - ja tā ir PATIESA – nevar nokļūt briesmās.
Bet to visu Buda saprata tikai pēc tam, kad saņēma savu realizāciju. Tomēr viņa sekotāji nesaprata, ka visa saruna rezultātā notiek ap un par pašu iekšējās būtības realizāciju. Buda pielika visus centienus, lai cilvēki vispirms saņemtu savu pašrealizāciju, bet pēc tam visu pārējo.
Viņš vispirms sludināja: „Nepaklanieties man”. Pirmais, uz ko viņš norādīja – tā ir nepieciešamība nostiprināties savā pašrealizācijā. Kā jūs zināt, mēs neļaujam cilvēkiem nākt uz manu pudžu tik ilgi, kamēr tie pilnībā nav nostiprinājušies Sahadža-Jogā. Viņš neļāva runāt par Dievu, jo ievēroja, ka ja sākās runas par Dievu, parādās visas šīs briesmīgās reliģijas Dieva vārda aizsegā.
Jūs būsiet pārsteigti, ja uzzināsiet, ka tad, kad es pirmo reizi ierados Amerikā, es nerunāju par Dievu, nerunāju par bhutiem (ļaunajiem gariem) , nerunāju ne par vienu reliģiju. Es runāju tikai par pašrealizāciju. Es uzskatīju, ka saņemot pašrealizāciju, jūs sapratīsiet arī visu pārējo. Pirmām kārtām jums jābūt acīm, ir jābūt gaismai, bez kā nav nekādas jēgas runāt par Dievu un par Dievišķo. Buda tik daudz runāja par Garu, ne par Dievu, ka cilvēki runā, ka viņš bija ateists un neticēja Dievam. Bet tā bija viņa politika – viņš nevēlējās runāt par Dievu.
Ierodoties Amerikā , es ieraudzīju, ar ko tikai nav piepildīta šī pasaule. Pirmkārt, cilvēkiem ir milzīgs EGO, bet otrkārt – viņi ir ļoti nospiesti no pieņēmumiem (maldīgiem priekšstatiem). Atklāti tiek izplatīti dažādi burvestību un melnās maģijas veidi, piemēram saka: „Šī ir burvestību skola, šī ir sātanisko spēku skola”. Es biju šokēta.
San-Djego es pirmoreiz atbrauca ar organizācijas, kura saucās „Parapsiholoģija” ielūgumu. Tie ir caurcaurēm bhuti (ļaunie gari) . Mani ieveda milzīgā zālē, kura visa bija piepildīta ar cilvēkiem, un es ieraudzīju tikai ļaunos garus visur. Es sāku apdomāties, runāt man patiesību vai nē, jo viņi varēja sākt ļaunoties uz mani,- bet pēc tam izlēmu ka jāsaka patiesība, par cik, ja viņi galīgi pazaudēsies ļaunajos garos, tad es vairs neko nevarēšu izdarīt (palīdzēt cilvēkiem). Un es tā arī atklāti pateicu: „Tas viss ir melīgs, kļūdains, bhutveidīgs (ļauno garu veidīgs) , tīrais absurds. Nekļūstiet par tā visa upuriem, bet labāk saņemiet savu realizāciju”. Daži no viņiem saņēma realizāciju, bet daļa cilvēku tomēr neastāja šo (ļauno garu) „organizāciju”.
Kad es pēdējo reizi ierados San-Djego, es uzzināju, ka sieviete, kura it kā bija šīs drausmīgas (parapsiholoģijas) „organizācijas” vadītāja ir sajukusi prātā, vīrietis, kas nodarbojās ar šīs organizācijas lietām,- ir bankrotējis un aizlaidies uz Austrāliju, bet ēka, kurā atradās šī organizācija – ir sabrukusi. Bhuti laikam gan paveica savu darbu. Uzstāties pret visām šīm blēņām man tajā laikā radīja diez gan lielas problēmas.
Pēc tam mani uzaicināja kādas baznīcas. Baznīcās es ieraudzīju, kā astoņi vai desmit cilvēki ar bhutiem (apsēsti ar ļaunajiem gariem) pēkšņi piecēlās un sāka dejot. Es izbrīnīta nodomāju: „Kur es tagad atrodos?”. Es biju nodomājusi viņiem stāstīt par Garu, bet te šitādas lietiņas. Viņi protams stingri ticēja, ka es esmu Dieva gribas izpildītāja, bet viņu Dievs bija bhuti (ļaunie gari). Bija neiespējami saprast, līdz kādai robežai šie cilvēki bija nonākuši (atgādina mūsdienu Latvijas „harizmātiskās” draudzes, kurās es pats novēroju kā cilvēki valstās pa grīdu un nesakarīgi gaudo vai vervelē) . Bet tajā pašā laikā notika milzīgs „viltus guru” spiediens un kad es teicu: „Par šīm zināšanām nevar maksāt” , - man atbildēja: „Brauc projām, mēs nevēlāmies tevi”. Es aizbraucu un atgriezos atkal tikai pēc deviņiem gadiem.
Tieši tāpēc Buda runāja tikai par pašrealizāciju un nepavisam nerunāja par Dievu. Taču viņa sekotāji bez pārtraukuma centās izveidot budismu pēs sava parauga, neievērojot visu to, ko teica pats Buda. Buda pirmām kārtām uzskatīja, ka rituāli un pudža, kuriem tolaik tika pievērsta liela uzmanība, bez realizācijas saņemšanas ne pie kā nenovedīs. Tāpēc viņš runāja: „Netaisiet man nekādas pudžas! Neceliet man pieminekļus! Jums nav nekam jāpaklanās!”.
Tad ko dara viņi? Paklanās viņa zobiem, viņa nagiem, viņa matiem. Piemēram, ja jūs neesiet realizēta dvēsele, un saņemiet manus matus (Shri Mataji Nirmala Devi), tad viņi priekš jums būs tādi paši kā jebkura cita cilvēka mati. Bez realizācijas visa šī paklanīšanās pārvietoja cilvēkus uz bhutu (ļauno garu) valstību. Mums ir ķīnieši, kuri praktizē budismu. Viņi arī nevar izprast budismu. Ir arī tibetieši, starp kuriem var sastapt šos drausmīgos lamas. Viņi tāpatās ir nonākuši ne pie kaut kā nebūt , - bet pie „bhutu-vidjas”, „prita-vidjas”, „smašana-vidjas” . Tā kā pat viņa atnākšana noveda pie tāda paša rezultāta, - kā citu inkarnāciju atnākšana.
Buda norādīja uz trim diezgan svarīgām un Sahadža-Jogiem noderīgām lietām. Viņš teica: „Buddam šaranam gačami (Es paklanos apgaismotā priekšā) .” Kas ir apgaismotais? Šajā situācijā tas bija Buda. Bet mūsu situācijā tas ir Gars. Mēs paklanāmies sava Gara priekšā. Tāpēc viņš vēl teica: „Dammam šaranam gačami”, kas nozīmē paklanīties patiesības, harmoniskas reliģijas priekšā. Jūs redziet, ka šīs cilvēku izveidotās reliģijas ir ļoti stulbas. Ar tādām reliģijām nav iespējams daudz ko sasniegt, bet dažreiz pat nav saprotams, vai tā ir reliģija vai mafija. Iemesls ir tajā, ka Buda vēl teica: „Paklanieties Dharmas priekšā”. Taču budisti nolēma, ka tas nozīmē kļūt līdzīgam kā Budam, tas ir : nēsāt piemēram tādas pat drēbes , kādas bija viņam. Uzvelkot drēbes kā Budam, jūs pats nekļūstiet par Budu, vai ne tā ? Vai, izdomājot izdarīt ko lielāku, viņi pieķērās ritenim, jo viņš runāja par dzīves riteni. Tas, man ir jāsaka, ir absolūti nesaprātīgs veids kā izprast Budu.
Pēc tam viņi izlēma, ka jāatrod jauni ceļi, un daži no viņiem pievērsās atkal Upanišadām, iztulkojot tās pēc sava prāta.
Vienlaicīgi hinduisms pieņēma sev citu stulbu lomu, pēc kā tika paļauts tantrisma uzbrukumiem. Kad, apmēram sestajā gadsimtā, atnāca tantristi, viņi atnesa sev līdzi tādas nelāgas, briesmīgas lietas, kuras izplatījās pa visu teritoriju, iesākot no Kalkutas līdz pat Dvarikai. Visu šo teritoriju sagrāba tantrisms. Vēlāk tantrisma sistēmu pārņēma arī budisti. Tādā veidā, budisti ņēma pa druskai no visa un maisīja vienā kaudzē. Tāpēc, ja jūs tagad uzprasīsiet , kāda ir viņu reliģija, jums atbildēs: „Es esmu budists”. Bet kāds budists? Ir dinajāna, un ganajāna, un ambadža un dzens – visi šie budisma paveidi. Saprast, kur ir budisms, ir neiespējami. Un ko tā visa rezultātā viņi dara? Viens dzen matus uz galvas, cits nodzen ūsas, trešais nēsā īpaša veida apģērbu. Tā arī ir viņu vienīgā atšķirība vienam no otra. Kopīgais viņiem visiem – tas ka viņi var jūs apmānīt bez sirdsapziņas pārmetumiem. Viņi visi ir viltīgi, nodevīgi un nežēlīgi. Viņi ir gatavi nogalināt jebkuru, kurš stāsies viņu ceļā. Tāpēc arī Budas budisms ir beidzis savu pastāvēšanu.
Tagad mēs esam aci pret aci ar Budu. Viņš pastāvīgi runāja ne par kaut ko nebūt, bet par spontānu pašrealizācijas saņemšanu: „Gatavojieties pašrealizācijas saņemšanai un cenšaties novērot visu, bez vēlmēm”. Tas ir, viņš runāja par sagatavošanos Sahadža-Jogai. Bet ja jūs vien pavērosiet budistus, tad būsiet pārsteigti, ka viņi ir ne šeit, ne tur. Jūs vienkārši neziniet, kā novērtēt viņus, kā saprast viņus, kā piespiest viņus sajust to, ko mācīja Buda un ko māca dzens. Viņi ir tādā stāvoklī, ka nav spējīgi neko saprast. Cilvēka smadzenēs visu laiku griežās visādas domas, kā smilšu graudi, graboši mazā māla traukā. Dievs vien zina, kādu troksni katrs šāds smilšu grauds rada.
Tāpēc arī šodien šeit sastopams lama, kas bija Hitlera "guru"...Iedomājieties tikai, Hitlera "garīgais skolotājs" bija budistu lama.Tad arī musdienās var redzēt lamu ("dalailama") kas ir viss vienās krunkās, kuras var pārskaitīt, braukājam pa visu pasauli diedelējot naudu. Kam viņam vajadzīga nauda ? Viņš ("dalailama") aizbēga no Tibetas, precīzāk no Lhasas.Aizbēgot, viņš savāca sev tik lielu daudzumu zelta, ka nevarēja to panest.Pusi zelta pa ceļam viņš ("dalailama") iemeta upē, bet otru pusi aizveda uz Indiju. No tās puses, kura tika aizvesta uz Indiju viņš izveidoja milzīgu Budas skulptūru, kura tika izglābta un aizvesta sākumā uz Krieviju bet vēlāk uz Ķīnu.Es (Shri Mataji Nirmala Devi) biju pārsteigta. Viņam bija zelta krūzes, zelta galda šķīvji.Iedomājieties tikai.Buda runāja par atbrīvošanos no pieķeršanās, bet viņiem (budisma "kalpotājiem") bija viss no zelta vai dārga sudraba.Ja redzētu budistu "garīdzniecības" tērpus, Jūs būtu pārsteigti.Uz ielas viņi tērpās greznās drānās, kuras izšūtas ar zeltu un pērlēm.Es pati redzēju to savām acīm.
Tas ir tas pats gadījums, kad cilvēks saka: „Man jāatbrīvojas no pieķeršanās, ir jākļūst bezkaislīgam. Iešu ka es uz jūras krastu un tur nodarbošos ar meditāciju”. Viņš iet uz jūras krastu un ceļ sev apkārt sētu. Jajautā: „Kāpēc?” – „Var atnākt zagļi”. Kad jūs esiet brīvs cilvēks, tad ja arī jūs aizvedīs zagļi, jums tas ir vienaldzīgi. Jū variet iet ar zagļiem, variet iet ar jebko. Kāpēc brīvam cilvēkam ir jābaidās zagļi? Runā : „Saprotiet, es baidījos arī kabatas zagļus, jo pie manis bija nauda un citas vērtīgas mantas”. Kāpēc tad jūs runājiet par brīvību no pieķeršanās? Kāpēc runājiet par „sanjāsi”.
Tā kā pēc Budas nāves sākās tāda novedoša pie satricinājumiem absurda „sanjāsi”. Rezultātā ļaudis sāka uzskatīt, ka sanjāsi – ir tas, kas pastāvīgi nēsā oranžas krāsas apģērbu. Ja jūs nēsājiet oranžas krāsas apģērbu, tad jūs kļūstiet par Budu un brīvu no pieķeršanās savai personībai. Jūs variet tagad pasludināt visai pasaulei, ka jūs esiet brīva personība. Bet kādu sagatavošanās darbu jūs pirms tam esiet veicis? „Neesmu neko izdarījis, es tikai esmu piedzimis uz šīs Mātes-Zemes un tagad sēžu te kā Buda.” Un tādam cilvēkam ļaudis sāk dot naudu, kaut gan sagatavošanās viņam iespējams bija cietums, kurā viņš sēdēja par „nakts laupīšanu ar ielaušanos” Kā tikt šajā visā skaidrībā ? Kā paklanīties patiesas reliģijas priekšā (Buddam šaranam gačami) ?
Nostiprināties Budā – to mums ir vajadzīgs izdarīt . Tas ir nostiprināties paši sevī savā Garā. Kamēr vien mēs nenostiprināsimies savā garā, mēs nespēsim saprast apkārt valdošo tumsonības izraisīto jucekli. Vislabākais veids sahadža-jogam saprast – tas ir stingri nostiprināties Garā. Taču nesaprātīgi, egoistiski un mantkārīgi cilvēki to nespēj apjēgt.

[/b]